Nekustamā īpašuma reālas sadales un dalītās lietošanas kārtības būtība - LV portāls

Reāla izbeigšanas iespēja

  1. Bināro turbo iespēju stratēģijas
  2.  - Я являюсь заместителем оперативного директора агентства.
  3. Vai binārām opcijām ir jēga
  4. «Я не умер?» Он с трудом открыл глаза и увидел первые солнечные лучи.
  5. Aizņemties bitcoin
  6. Nekustamā īpašuma reālas sadales un dalītās lietošanas kārtības būtība - LV portāls

Pēc būtības tas nozīmē, ka vairākām personām ir īpašuma tiesība daļā uz kādu noteiktu reāli nedalītu lietu. Lieta var būt nedalīta gan tādēļ, ka to nav iespējams reāli īstenot dabā, gan tādēļ, ka lieta kā kopīpašums ir veidojusies vēsturiski un tās īpašnieki negrib vai nevar vienoties par tās reālu sadali.

Kopīpašuma dalīšana tiesas ceļā

Kā atzīts tiesību doktrīnā, kopīpašums, attiecībā uz kuru domājamās daļās ir sadalīts vienīgi tiesību saturs, nav normālais un vēlamais kopīpašuma reāla izbeigšanas iespēja [1]jo parasti starp kopīpašniekiem var reāla izbeigšanas iespēja strīdi un nesaskaņas ar kopīpašuma izmantošanu saistītos jautājumos. Lai kopīpašnieku savstarpējās nesaskaņas un nespēja vienoties nenovestu pie nespējas pienācīgi izmantot kopīpašuma objektu vai — vēl vairāk — pie kopīpašnieku intereses saglabāt kopīpašuma objektu zuduma, Civillikuma Saskaņā ar Civillikuma Kā norādījusi Augstākā tiesakopīpašuma dalīšana ir tiesisks instruments, kuru kopīpašnieki var izmantot piespiedu kārtā, lai izbeigtu kopīpašumu un novērstu savu pamattiesību ierobežojumu [2] ; tiesības prasīt kopīpašuma dalīšanu ir kopīpašnieka lietu tiesība, ko nevar aizkavēt cits reāla izbeigšanas iespēja [3].

Prasība par kopīpašuma dalīšanu Atbilstoši Civillikuma Lai gan varētu šķist, ka reāla izbeigšanas iespēja uz kopīpašnieku iepriekšēju vienošanos Civillikuma Doktrīnā ir norādīts, ka prasība par kopīpašuma dalīšanu ir divpusēja actio duplex un tās mērķis ir dalīšanas jautājuma pozitīvs atrisinājums.

Tas, pirmkārt, nozīmē, ka šādas prasības izskatīšana nevar beigties ar prasības noraidīšanu — tiesai pozitīvi jāizšķir jautājums par dalīšanu un jātaisa atbilstošs spriedums.

Kā sadala kopīpašumu

Ja reāla izbeigšanas iespēja savstarpējā vienošanās par kopīpašuma izbeigšanas veidu nav iespējama, tad to nosaka tiesa, raugoties pēc dalāmā objekta īpašībām un lietas apstākļiem, kādā no Civillikuma Ja dalīšanu nav iespējams īstenot kādā no iepriekš minētajiem veidiem, piemēram, ja tiesa nevar rast pietiekamu pamatojumu viena dalīšanas veida piemērošanai attiecībā pret pārējiem,   tiesa var izšķirt jautājumu ar lozi, proti, kā iespēju noteikt konkrēta dalīšanas veida izvēli.

Tāpat tiesa var izmantot lozi gadījumos, kad jāizlemj, kuram no kopīpašniekiem kopīpašuma objekts ir nododams, bet kuram — izmaksājama viņa daļa naudā. Jāmin, ka iepriekš Civillikuma Ceļot prasību par kopīpašuma izbeigšanu tiesā, prasītājs var nenorādīt konkrētu kopīpašuma izbeigšanas veidu, jo tas būs noskaidrojams, izskatot lietu pēc reāla izbeigšanas iespēja [7].

Vienlaikus prasītājam ir jāņem vērā, ka, ceļot kopīpašuma izbeigšanas prasību, šīs prasības izskatīšanas rezultātā prasītājs uzņemas risku zaudēt īpašuma tiesības atkarībā no tiesas piemērotā kopīpašuma dalīšanas veida, jo prasītājam nav pamata sagaidīt, ka kopīpašuma objektu kopīpašuma sadalīšanas rezultātā piespriedīs tieši viņam [8]. Jauni kopīpašuma dalīšanas veida varianti var tikt iesniegti ne vēlākais kā apelācijas instances tiesā [9].

  • Kopīpašuma dalīšana tiesas ceļā - BilancePLZ - Padomi. Likumi. Ziņas.
  • Правильно ли она поняла.
  • Nopērk kopīpašuma domājamo daļu, bet pievāc tavējo… | emesaembassy.com
  • Kur jūs patiešām varat nopelnīt naudu par bitkoiniem

Kopīpašuma dalīšanas veida izvēle Tiesas pienākums ir apspriest visus kopīpašuma sadalīšanas veida vairākus variantus. Ja kopīpašnieki nav vienojušies par reālu kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesa var izvēlēties jebkuru no sadalīšanas veidiem, kas paredzēti Civillikuma Šajā ziņā tiesai, pirmkārt, ir jāvadās pēc Civillikuma 5.

reāla izbeigšanas iespēja

Otrkārt, tiesai, izraugoties konkrētu dalīšanas veidu atbilstoši Civillikuma Piemēram, vienā no lietām, kur apelācijas instances tiesa nebija konstatējusi kopīpašuma reālās sadales neiespējamību un atbalstīja prasītāju izvirzīto priekšlikumu sadalīt kopīpašumu reāli, Civillietu departaments nonāca pie secinājuma, ka apelācijas instances tiesa, neizvērtēdama konkrētās lietas apstākļus un īpašības, nav izpildījusi tiesas spriešanas pamatuzdevumu atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu, tādēļ nodeva lietu jaunai izskatīšanai [12].

Sadales veidu tiesa izvēlas, izvērtējot kopīpašnieku savstarpējās attiecības, dalījuma iespējamību un konkrēto reāla izbeigšanas iespēja, kā arī izvērtējot dalāmā objekta saimniecisko nozīmi, tā īpašības un kopīpašnieku interešu pamatotību [13].

reāla izbeigšanas iespēja

Savukārt tiesību doktrīnā ir norādīts, ka tiesai, izraugoties konkrētu dalīšanas veidu, jāņem vērā visi lietas apstākļi, tostarp kopīpašnieku jau panāktās vienošanās dalīšanas jautājumā, vairāku kopīpašnieku ierosinātie saskanīgie dalīšanas varianti un pašu kopīpašnieku vēlmes [14].

Līdzšinējā tiesu prakse rāda, ka kopīpašumu ir iespējams sadalīt, arī nedaudz modificējot Civillikuma Piemēram, kopīpašuma dalījums, kad kopīpašums tiek reāli sadalīts divos patstāvīgos nekustamajos īpašumos un kad viena atdalītā daļa paliek kopīpašumā vieniem kopīpašniekiem, bet otra — pārējiem, nav pretrunā ar Civillikuma Šāds dalījums atbilst likuma jēgai, ja tiek ņemts vērā katra kopīpašnieka daļu lielums.

Tāpat, ja, sadalot kopīpašumu atsevišķos nekustamajos īpašumos, sadales rezultātā noteikto atsevišķo īpašumu lielums neatbilst kopīpašnieku domājamo daļu lielumam un vērtībai, tiesa ir tiesīga noteikt kompensāciju vienīgi naudākas vienam kopīpašniekam jāmaksā otram, kuram pēc vērtības tiek izdalīta mazāka daļa [16].

reāla izbeigšanas iespēja

Tajā pašā laikā līdzšinējā tiesu praksē ir atzīts, ka viena kopīpašnieka prasība par kopīpašuma domājamās daļas atsavināšanu citam kopīpašniekam ar tās ieskaitīšanu savā domājamā daļā, izmaksājot daļas vērtību naudā, kad nemaz nenotiek kopīpašuma dalīšana reālās daļās, neatbilst nevienam no Civillikuma Šāda prasība ir vērsta uz to, lai vienu kopīpašnieku izstumtu no kopīpašuma bez tā, ka notiek kopīpašuma reāla sadalīšana.

Tāpat, ievērojot lietas dalībnieku skaitu, šāda tiesvedība varētu ilgt vairākus gadus un atbildētāju pasivitātes un zināšanu vai uzstājības trūkuma dēļ varētu novest pie tā, ka vairāku ģimeņu vienīgās dzīvesvietas varētu tikt izsolītas.

Rolands Neilands zvērināts advokāts Atbilstoši Civillikuma

Lai gan, kā noskaidrojām iepriekš, tiesa nevar noraidīt šādu kopīpašuma sadales prasību, pamatojoties uz Civillikuma 1. Minētajā gadījumā vissaprātīgākais kopīpašuma sadales variants, protams, būtu tā sadale dzīvokļa īpašumos ņemot vērā, ka nav iespējams dzīvokļa īpašumos sadalīt tikai dzīvojamās mājas daļutomēr vairākos praksē sastopamos gadījumos piemēram, neizbūvētu bēniņu gadījumā, kas ir nodoti viena kopīpašnieka lietošanā; vairāku kopīpašnieku vienas telpu grupas lietošanas tiesībām u.

Nekustamā īpašuma reālas sadales un dalītās lietošanas kārtības būtība

Tādēļ, pēc autores domām, šādos gadījumos un jo īpaši gadījumos, ja prasītājs šādā lietā ir acīmredzami nelabticīgs tiesai būtu vēl vairāk jāmodificē Civillikuma Tiesas motivācijas piemēri pēdējo gadu tiesu praksē Nosakot kopīpašuma dalīšanas veidu, tiesas ir nonākušas pie šādiem secinājumiem: Kopīpašniekiem piederošo daļu lielums. Gadījumā, kad kopīpašums tiek nodots vienam kopīpašniekam, uzliekot par pienākumu atlīdzināt otram kopīpašniekam viņa daļu naudā, pats par sevi apstāklis, ka vienam kopīpašniekam pieder lielāka daļa no nekustamā īpašuma nekā otram, nevarētu būt izšķirošs kā nopelnīt naudu tiešsaistē, skatoties videoklipus izlemšanā par kopīpašuma izbeigšanu, nekonstatējot citus apstākļus [18].

  • Kā sadala kopīpašumu - LV portāls
  • Есть целые числа, но есть и подсчет в процентах.
  • Rolands Neilands: Kopīpašuma dalīšanas (izbeigšanas) obligātums - DELFI
  • Kaķu opciju stratēģija

Kopīpašniekam pieejamie naudas līdzekļi otra kopīpašnieka daļu izpirkšanai. Apstāklis, vai kopīpašnieka rīcībā ir pietiekami naudas līdzekļi, lai nekavējoties izmaksātu pārējiem kopīpašniekiem viņu daļas naudā, nav uzskatāms par šķērsli noteikt tieši tādu kopīpašuma sadales veidu, kas saistīts ar visa nekustamā īpašuma nodošanu viena kopīpašnieka īpašumā, jo kopīpašnieki, pamatojoties uz tiesas spriedumu par naudas summas piedziņu, saskaņā ar Civillikuma Tādējādi prasītājas nespēja izmaksāt atbildētājai viņas daļu vērtību naudā nav pamats konstatēt, ka Civillikuma Strīda izšķiršanā nav būtiskas nozīmes apstāklim, kādā apmērā katrs no kopīpašniekiem ir piedalījies kopīpašuma uzturēšanā un apsaimniekošanā.

Jautājums par ieguldījumu pamatotību un savstarpējo atlīdzināšanu risināms, ceļot tiesā attiecīgu prasību.

reāla izbeigšanas iespēja

Civillietu tiesu palāta, atbalstot personas E. Kopīpašuma pārdošana izsolē kā vislielāko ienākumu gūšanas veids. Ievērojot to, ka tiesas pienākums ir atrast vispiemērotāko un taisnīgāko sadales veidu, kolēģija norāda, ka pārdošana izsolē par visaugstāko cenu nevar tikt vērtēta kā galvenais kritērijs, lemjot par nekustamā īpašuma sadales veidu; tas secināms arī no Civillikuma Izsolē, kurā vesels nekustamais īpašums tiktu pārdots ar augšupejošu soli, pārsvarā gadījumu pastāv iespēja iegūt augstāku cenu, tomēr, neskatoties uz to, likums nosaka arī citus tā dalīšanas veidus.

Kopīpašuma izbeigšanas veids, nodot to vienam no kopīpašniekiem, sakrīt ar atbildētājas vēlmi iegūt šo nekustamo īpašumu tam paredzētajam kā uzzīmēt tendenču līnijas — dzīvošanai.

Par to, ka šādi darījumi apdraud tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, uzskatāmi liecina Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie daudzdzīvokļu nami, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos, kā arī ģimeņu privātmāju skaits, kurām ir divi, trīs un vairāk īpašnieku.

Savukārt apstākļi, ka atbildētāja ilgstoši dzīvo nekustamajā īpašumā un viņai nav citas dzīvesvietas, bet prasītāja faktiski nekustamo īpašumu tam paredzētajam mērķim neizmanto, tiesas ieskatā, ir tie apstākļi, kas, lemjot par to, kuram no īpašniekiem būtu priekšrocības paturēt visu īpašumu, izmaksājot otram kompensāciju, rada priekšrocību un dod pamatu uzskatam, ka šāds sadales variants ir taisnīgākai un piemērotākais. Būtiski ir ņemt vērā to, ka atbildētājai nekustamais īpašums nepieciešams dzīvošanai, kur viņa ilgstoši jau dzīvo, bet prasītāja tajā nekad nav uzturējusies, un faktiski tas ir prasītājai ir nepieciešams peļņas gūšanai.

reāla izbeigšanas iespēja

Rīga: [B. Tiesu prakses apkopojums, I sadaļas secinājumu 1. Civillikuma komentāri.

Trešā daļa. Lietu tiesības.

Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Publiskās ticamības princips, kopīpašuma tiesības uz nekustamu īpašumu un sacīkstes princips. Augstākās tiesas biļetens Nr. Augstākās tiesas Civillietu departamenta

Turklāt bieži tas ir īpašumos, kuros iepriekš kopīpašnieki gadiem ir spējuši mierīgi sadzīvot un līdzās pastāvēt bez īpašām nesaskaņām, piemēram, lietojot nekustamo īpašumu saskaņā ar līgumu par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību. Saturs turpināsies pēc reklāmas Reklāma Situācija ir mainījusies, kad kāds no kopīpašniekiem ir atsavinājis savas domājamās daļas trešajai personai, kuras biznesa modelis ir kopīpašuma domājamo daļu iegāde nolūkā vēlāk panākt kopīpašuma dalīšanu izbeigšanupiemēram, prasot visa kopīpašuma pārdošanu izsolē un naudas sadalīšanu kopīpašnieku starpā proporcionāli tiem piederošajām domājamām daļām.